Jūrmala izsenis ir veidojusies kā kūrortpilsēta, ar to saprotot ne tikai medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumus, bet arī labsajūtas tūrismu, kurā lielu lomu spēlēja unikālās dabas bagātības: priežu meži, pastaigām tik pateicīgie smilšu liedagi un jūras ūdens. Kopš 19.gs sākuma notika darbs pie Ķemeru dziedniecisko ūdeņu izpētes, par kura pamatiem jāpateicas Pēterburgas akadēmiķim un farmaceitam Tobiasam Lovicam un mūsu pirmajam latviešu zinātniekam Dāvidam Hieronīmam Grindelim. Nepilnu gadsimtu īsāka ir Ķemeru dūņu izmantošanas dziednieciskiem nolūkiem pētījumu vēsture. Un, lai gan 90.-to gadu ekonomiskā turbulence iecirta pamatīgu robu kurortoloģijā, mums tomēr ir saglabājušās gan medicīniskā kūrorta tradīcijas, gan izveidojies SPA un labsajūtas tūrisma piedāvājums. Viens no Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiskajiem mērķiem ir: starptautiski pazīstams, moderns veselības kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā. Pilsētā šobrīd nav attīstīta ražošana, nav jūtama arī citu industriju būtiska ietekme uz tautsaimniecību. Kā kūrorts esam nesaraujami saistīti ar tūrismu, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai savas kūrortpilsētas priekšrocības izmantosim gudri.Tūrisms ir viena no jomām, kas var veidot darba vietas jūrmalniekiem netālu no mājām. Apmierinātība ar darba iespējām Jūrmalā kopumā ir pieaugoša, taču Rīgas tuvums šobrīd paņem ne tikai Jūrmalas darbaspēku, bet arī Jūrmalā dzīvojošos skolēnus, kuru vecākiem, galvaspilsētā strādājot, ir izdevīgāk vadāt savu atvasi uz Rīgas skolām. Jūrmalā deklarēto bērnu skaits, kas mācās citur ir 1619 bērni, kamēr no citām pašvaldībām mācīties Jūrmalā ierodas vien 916 bērni un tas rada situāciju, ka Jūrmalas pašvaldība piemaksā no sava budžeta citām pašvaldībām par jauno jūrmalnieku izglītošanu. Iespēja vecākiem strādāt tuvāk mājām veicinātu arī skolēnu palikšanu Jūrmalā.
Vēl viens nozīmīgs aspekts, kas vieno gan pilsētas viesi, gan vietējo iedzīvotāju – vēlme pēc kvalitatīva kultūras baudījuma. Kultūra izsenis arī bijusi daļa no kūrorta dzīves, līdz ar to šajā jomā veidojas organisks kultūrtūrisma pieprasījums, uz kura piepildījumu Jūrmala varētu mērķtiecīgi strādāt.
ANO Pasaules Tūrisma organizācija kultūras tūrismu definē kā „indivīdu pārvietošanos pirmām kārtām ar kultūru saistītas motivācijas iespaidā, kā, piemēram, mācību ceļojumus, mākslinieciskas uzstāšanās un kultūras ceļojumus, braucienus uz festivāliem un citiem pasākumiem, ievērojamu vietu un pieminekļu apmeklējumus, ceļojumus, lai pētītu dabu, folkloru un mākslu, svētceļojumus”.
Jūrmalā ir bagātīgs kultūras mantojums, kas var kalpot par kultūrtūrisma produkta pamatu. Latvijas izcilās soprāna balss īpašnieces Ineses Galantes ik gadu organizētais festivāls “Summertime” un simfonisko orķestru festivāls “Rīga Jūrmala” var kalpot par lielisku paraugu augstvērtīgam kultūras baudījumam un starptautiskas uzmanības piesaistīšanai. Jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna” varētu kļūt par iedrošinājumu citiem plaša vēriena mākslas projektiem kūrortpilsētā. 2019.gadā atjaunotā Mellužu estrāde noteikti būtu atbilstoša vieta augstas raudzes kamerkoncertiem vasaras sezonā.
Pēdējā laikā kultūras tūrismam ir tendence pieaugt. To nosaka gan pārsātināšanās ar tradicionālajiem tūrisma produktiem, gan vēlme pēc „autentiskas” saskarsmes ar apceļojamo valsti, gan lielāka informācijas pieejamība tūristam pirms ceļojuma, gan arī iekšēja nepieciešamība (vai modes diktēta tendence) izvēlēties ceļojuma veidus ar pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai un kultūrvidei. Pēc pētījumu, kas veikti Francijā datiem, kultūras tūristi ir arī ar augstākiem ienākumiem un izglītības līmeni.
Kultūras tūrisms varētu būt tas, kas pamodinātu Jūrmalu no pašreizējā “guļamrajona” snauduļojošā stāvokļa, sniedzot arī lielāku patstāvību kā pilsētai un nodrošinot lielāku viesnīcu noslogojumu nesezonā, attiecīgi – dažādu tūrisma pakalpojumu straujāku attīstību un sezonas pagarināšanos. Pasīvā kultūras produktu patērēšana (simfoniskās mūzikas koncerts, muzeja ekspozīcijas vitrīnu aplūkošana) papildinās ne tikai ar aktīvu produktu patērēšanu (iesaistīšanās teatralizētā uzvedumā, reģiona tradicionālā ēdiena kopīga gatavošana), bet arī ar to papildināšanu un diversifikāciju (kultūras tūrisma un voluntūrisma apvienotās programmas, kultūras tūrisma ceļojumi, kur daļa naudas tiek atvēlēta kādai izvēlētā galamērķa kultūras programmai vai objektam). Šādā aspektā Jūrmalas vēlme startēt konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2027 ir ne tikai apsveicama, bet pat nepieciešama, jo liktu rūpīgi izvērtēt esošo piedāvājumu un piestrādāt pie neizmantotajām iespējām, kuru vēl ir diezgan daudz, kā arī radītu jaunas darba vietas. Skaistais Dubultu Kultūras kvartāls, mākslas un mūzikas skolu jaunatne tāpat varētu sniegt savu artavu kultūŗas dzīves bagātināšanā, jo interešu izglītība Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, pagaidām ir ļoti augstā līmenī.
Papildus jau esošajai identitātei, pilsētai ir svarīgi piedāvāt jaunus impulsus gan iedzīvotājiem, gan viesiem. Piemēram, šobrīd, kad pēc ilga panīkuma perioda pēdējos gados ir sākušās pārmaiņas Ķemeros, uzlabojot infrastruktūru jeb formu, ir jādomā, kā to piepildīt ar kvalitatīvu saturu. Iniciējot skulptūras izveidi Ķemeru Anniņai, pastāv cerība, ka šī varētu būt ne tikai veiksmīga mazās arhitektūras forma, bet arī daļa no jaunās Ķemeru identitātes, saistībā ar kuru varētu rosināt gan dažādas ar strēlniekiem un vēsturi, gan ar dziesmu un citām tradīcijām saistītas aktivitātes.
Papildinot Jūrmalas spilgtākos mākslas un mūzikas kultūras notikumus ar foto un video mākslinieku aktivitātēm, skulptūrām, dārzu un parku risinājumiem, daudzveidīgu gastronomisko piedāvājumu, grāmatizdevēju, teātra un kino pasākumiem, Jūrmala varētu veidot kvalitatīvāku dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem, vienlaikus piesaistot maksātspējīgu un inteliģentu tūristu, kas palielina ieņēmumus arī vietējai uzņēmējdarbībai un pašvaldībai.
