Zaļais Kurss – zaļā dolāra uzvara?

Jaunais Eiropas Savienības finanšu plānošanas periods nāk ar kārtējiem uzstādījumiem un mērķiem. Daži no tiem jau iepriekš dzirdēti, citi samērā jauni un līdz šim ne tik ļoti akcentēti, citi – vienkārši veiksmīgāk pārpakoti ar uzpucētāku naratīvu. Tā dzimis ir Zaļais Kurss – rīcību un iniciatīvu pakete, lai uz 2050. gadu Eiropa būtu pirmais klimatneitrālais kontinents.

Angļu valodā Zaļajam Kursam ir daudz prozaiskāks nosaukums Green Deal jeb Zaļais Darījums un apskatot nozari pa nozarei ir skaidrs, ka šis ir daudz precīzāks apzīmējums, jo izkristalizējas gan labuma guvēji, gan tie, uz kuru rēķina – kā vienmēr vēsturē – gaišā, zaļā nākotne tiks uzbūvēta.

Tu esi tas, ko tu caur mākslu raisi cilvēkos

Pēdējā laika karstākais mākslas dzīves “kartupelis” servēts Daugavpilī, Marka Rotko vārdā nosauktajā mākslas centra izstāžu zālē, no igauņa Sandera Raudsepa puses, neapšaubāmi ir pārsitis visus “murāļa reakciju” rekordus un ir pelnījis, lai visu notikumu apskatītu mazliet plašāk.

Hameleonu laiks

Bērnībā man ļoti patika pasakas par ziediem. Par skaisto un lepno Saulgriezi, par uzticīgo Peoniju un drosmīgo Ķirsi. Tiesa par Cūkausīti es nelasīju, jo tā man likās gauži skumja pasaka par ko nobira arī kāda asariņa. Vēlāk, uzsākot skolas gaitas, pasakas kā senas draudzenes sagaidīja mani lasāmās literatūras sarakstā. “Pret kalnu” gan vairs neviens nelika ne lasīt, nedz vispār pieminēja. Tiem, kas jaunāki par mani – ne tik, tie vispār Annu Saksi tikai pēc pasakām vien zina.

Valsts vienlīdzīgāka par pašvaldībām?

Gudras grāmatas par izcilu projektu vadību māca, - lai komandas darbs būtu veiksmīgs, visiem komandas biedriem vajagot būt ar vienādu vērtību fokusu un vienam otru cienošiem, jo tad pat strīdu vai domstarpību gadījumā ( un tie agri vai vēlu rodas, īpaši ilglaicīgos projektos) būs kopējs pamats, no kura, strīdus atrisinot atkal varēs atsperties tālākai gaitai. Tāds rociņas un cimdiņa variants, kas labs visur – gan projektos, gan individuālā draudzībā, gan valstī.

Partiju jaunveidojumi – politiķu vājuma apliecinājums?

Pirms nedēļas – precīzāk 10. maijā - publiski tika paziņots par Latvijas Zaļās partijas (LZP), Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības kopveidojumu startam uz Saeimas vēlēšanām, kas notiks jau šī gada oktobrī.

Daļai šis paziņojums nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, citam tas bija jau esošu aizdomu apstiprinājums, dažam labam kā atvieglojuma nopūta; lai nu kā, bet šāda rīcība ietika apspriežamo politisko jaunumu saraksta augšgalā. Viena no cirkulējošajām versijām bija, ka starp LZP un LZS partijām pretrunas samilzušas tik ļoti, ka kopējs starts uz nākamajām Saeimas vēlēšanām vairs nebija iespējams. Vai tiešām?

Eksāmens cilvēcībā

Rit trešā kara nedēļa Ukrainā. Kādam tā ir tikai trešā, bet tiem, kuri ir šķirti no tuviniekiem vai arī tiem, kas atrodas aplenktajās pilsētās, kur notiek karadarbība, katra nedēļa droši vien izstiepjas gadu garumā, kur galvenais uzdevums pār-dzīvot un tad saplūst vienā pelēkā veselumā: karš. Kaut kas, kam tu nevari sagatavoties, kaut kas, kas izmet tevi no ierastās dzīves, padarot no atzīta speciālista, vidusslāņa pārstāvja, talantīga sportista, praktizējoša ārsta par bēgli, cilvēku-nulli svešā valstī, kuram jāsadzīvo ar to, ka pēkšņi no pilnasinīga sabiedrības locekļa ir kļuvis par lūdzēju un pabalstu saņēmēju. Vai arī liek paņemt rokās ieroci, uzvilkt kamuflāžu un pievienoties brīvprātīgajām vienībām, lai mēģinātu apturēt ienaidnieku. Ukraina izrādījās cietāks rieksts kā cerēja Krievijas Federācija un triumfālas parādes Kijevā vietā tagad notiek mīņāšanās ap Mariupoli dienvidos un Harkovu ziemeļos, dziestot desmitiem un simtiem kareivju dzīvībām un pārvēršot drupās vēl nesen rosības pilnās pilsētas un izraisot humāno katastrofu, kurā cieš tūkstošiem civiliedzīvotāju, īpaši sirmgalvji un bērni. Ukraina pretojas un cīnās ne tikai par sevi, bet arī visiem mums.Kara bēgļu pieplūdums no Ukrainas Eiropā ir lielākais bēgļu pieplūdums, kāds ir bijis pēc II pasaules kara un, lai gan lielākā daļa bēgļu dodas Vācijas virzienā vai paliek kaimiņzemē Polijā, liels skaits nonāk un vēl nonāks arī Baltijas valstīs un tas, kā mēs bēgļus uzņemsim, uzturēsim un atbalstīsim būs mūsu tautas eksāmens cilvēcībā.